Pavārgrāmata Mārtiņam. Cilvēki, kas mani satikuši.

Nekas šajā grāmatā nav nejaušība, un katram dizaina elementam ir simboliska nozīme. Grāmatas vāks ir slaveno Mārtiņa sarkano kurpju un arī reiz valkātā priekšauta krāsā, kas mijas ar baltajām un striktajām svītrām pavāra priekšautā, kas, cita starpā, nākušas no Anglijas, gluži tāpat kā Mārtiņš. Viņa iemīļoto kapara trauku spīdums atblāzmosies grāmatas lappusēs, atgādinot par virtuves noslēpumainās maģijas spēku.
Lasītāju Mārtiņa pasaulē ieved priekšlapas noformējums – restorānā “Vincents” tapušo ēdienu virkne. Kā nekā viņš uz visu sev apkārt skatījās caur kulinārās prizmas redzējumu. Lielākā daļa no pusmiljona skatītām fotogrāfijām viņa arhīvā ir tikai maltītēm sagatavotas ēdienu porcijas. Apetelīgie trauki bijuši viņa redzeslokā visur – darbā, vaļaspriekos, izklaidēs, ceļojumos, tiekoties ar draugiem, un caur šo šķīvju klāstu viņš ir uztvēris apkārtējos satiktos cilvēkus, reizēm arhīvā identificējot personas tieši uz šīs asociācijas pamata.
Nejaušs nav arī grāmatas otrais nosaukums. Ļauties dažādām idejām un noķert šajā dzīvē vairāk kā iespējams ir gluži Mārtiņa stilā. Viņa iecerēs bija ne tikai jauna pavārgrāmata, bet arī reiz kādā intervijā izteikta vēlme – uzrakstīt grāmatu ar nosaukumu „Cilvēki, kas mani satikuši”.
Fotogrāfiju kolāžas ar Mārtiņa satiktajām atpazīstamajām personībām izkārtotas tāpat, kā tās bija eksponētas pie restorāna sienas.

PAVĀRGRĀMATA MĀRTIŅAM

Mārtiņš Rītiņš bija Latvijas pavārmākslas lielmeistars — unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu, kurš pavisam noteikti ir daļa no Latvijas "Michelin" veiksmes stāsta.

Domājot par Mārtiņa dzīvi plašāk, kļūst pavisam skaidrs, ka Mārtiņš savulaik radīja Latvijā jaunu diplomātijas veidu — kulinārijas diplomātiju — un parādīja pasaulei, ka Latvija ir “garšīga”. Viņš mūs iedvesmoja apzināties, ka latviešu kultūras kodu veido ļoti izsmalcināta estētika, un mūsu uzdevums ir to izkopt un pilnveidot.

Godinot Latvijas pavārmākslas leģendas atstāto mantojumu, 2024.gada novembrī plānojam izdot "Pavārgrāmatu Mārtiņam" ar simtiem viņa radošās dzīves fotogrāfijām un receptēm, kuras, atminoties Mārtiņu, radījuši viņa draugi un mācekļi.

Grāmatas idejas autore ir Astrīde Rozīte - Slow Food Straupe biedrības vadītāja, Slow Food Straupe tirdziņa Straupes Zirgu pastā organizatore.

LIELMEISTARES ATKLĀTNES –
DANA REIZNIECE-OZOLA

Savā būtībā šahs ir attiecību spēle, kurā uz šaha galdiņa tiek izspēlēts konflikts un uzvar tas, kurš konfliktu prot risināt ar stratēģiski asprātīgākajām un meistarīgākajām gājienu kombinācijām. Tā kā šaha spēlē atklājas daudz cilvēcisku un cilvēcīgu patiesību, šahs der jebkuram, tas der visiem laikmetiem, visām varām un kultūrām. Karalis vienmēr baidīsies zaudēt savu karalieni un katra karaliene aizsargās savu karali.

Kādreiz Latvijai bija savs šaha karalis – pasaules čempions Mihails Tāls. Tagad mums ir sava šaha karaliene – četrkārtējā Latvijas sieviešu čempione, savulaik Eiropas Jauniešu čempione Dana Reizniece-Ozola, kura šobrīd ieņem prestižo FIDE rīkotājdirektores amatu un vada pasaules šaha saimniecību.

Manas [ie]spējas – Māris Verpakovskis

"Es neesmu gribējis par daudz un neesmu gribējis visu uzreiz. Bet vissvarīgākais – es nekad neesmu gribējis par maz!"

Māris Verpakovskis ir viens no Latvijas izcilākajiem starptautiska līmeņa futbolistiem un Latvijas futbola izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Kopā ar tēvu Ilmāru Verpakovski viņi ir vienīgais tēvs un dēls, kas spēlējuši valsts izlasē. Var teikt, ka futbols Mārim bija ielikts šūpulī. Šūpulī ar dubultnozīmi, jo viņš ir no Liepājas – pilsētas, kurā dzimst ne tikai vējš, bet arī vēja pilni pasaules līmeņa sportisti – Verpakovskis, Porziņģis, Sevastova un citi.

DE PROFUNDIS – MĀRTIŅŠ RĪTIŅŠ

Viņš bija vispusīgi un traki apdāvināts. Pavārmāksla Mārtiņam bija viens no mīlestības izpausmes veidiem, jo mīlestību viņam bija daudz. Tomēr vairāk par visu Mārtiņš mīlēja cilvēkus. Ap sevi viņš pulcēja sev līdzīgi dullus dīvaiņus un bieži mēdza atkārtot, ka vispārpieņemti standarti ir garlaicīgi un vulgāri. Viņa piparotais humors žonglēja uz naža asmens, bet lipīgie smiekli situāciju amortizēja, liekot pasmaidīt pat dievbijīgai trauku mazgātājai.

Mārtiņa citādums vienai sabiedrības daļai bija nepieņemams. Viņš to saprata un par savu neparasto likteni ironizēja sava mīļākā rakstnieka un dvēseles drauga Oskara Vailda vārdiem: “Es jums vienmēr patikšu, jo man pieder visi tie grēki, kurus jums nebija drosmes sagrēkot."