Pavārgrāmata Mārtiņam. Cilvēki, kas mani satikuši.

Nekas šajā grāmatā nav nejaušība, un katram dizaina elementam ir simboliska nozīme. Grāmatas vāks ir slaveno Mārtiņa sarkano kurpju un arī reiz valkātā priekšauta krāsā, kas mijas ar baltajām un striktajām svītrām pavāra priekšautā, kas, cita starpā, nākušas no Anglijas, gluži tāpat kā Mārtiņš. Viņa iemīļoto kapara trauku spīdums atblāzmosies grāmatas lappusēs, atgādinot par virtuves noslēpumainās maģijas spēku.
Lasītāju Mārtiņa pasaulē ieved priekšlapas noformējums – restorānā “Vincents” tapušo ēdienu virkne. Kā nekā viņš uz visu sev apkārt skatījās caur kulinārās prizmas redzējumu. Lielākā daļa no pusmiljona skatītām fotogrāfijām viņa arhīvā ir tikai maltītēm sagatavotas ēdienu porcijas. Apetelīgie trauki bijuši viņa redzeslokā visur – darbā, vaļaspriekos, izklaidēs, ceļojumos, tiekoties ar draugiem, un caur šo šķīvju klāstu viņš ir uztvēris apkārtējos satiktos cilvēkus, reizēm arhīvā identificējot personas tieši uz šīs asociācijas pamata.
Nejaušs nav arī grāmatas otrais nosaukums. Ļauties dažādām idejām un noķert šajā dzīvē vairāk kā iespējams ir gluži Mārtiņa stilā. Viņa iecerēs bija ne tikai jauna pavārgrāmata, bet arī reiz kādā intervijā izteikta vēlme – uzrakstīt grāmatu ar nosaukumu „Cilvēki, kas mani satikuši”.
Fotogrāfiju kolāžas ar Mārtiņa satiktajām atpazīstamajām personībām izkārtotas tāpat, kā tās bija eksponētas pie restorāna sienas.